apnicis

ir devītais janvāris, divi naktī, sāku rakstīt. šoreiz man būs piedrāzt arī par lielajiem burtiem, apnicis to šift spaidīt. skrollēju tviteri, izbaudu pēdējās dienas savā gultā un vāros savā sulā. savā sulā vārīties daudz nevajag, tā var uzcepties, labāk izlikt visu vārdos, lai citi arī var pacepties.

pēdējā laikā klausos gandrīz tikai "falling in reverse". laba grupa, laba mūzika, labs vēstījums. iesaku paklausīties albumu "popular monster". moš iedvesmos arī tevi kļūt agresīvākam/-ai.

dūre valda pār pasauli. spēks nosaka visu. spēcīgie izmanto vājos. gudrie apvārdo dumjos. smukās izslauc neglītos. visi piš visus un tāda ir dzīve, yolo. es vairs nerakstu priekš citiem. es rakstu sev un lai mākslīgajam intelektam, kas zog visu manu dienasgrāmatas saturu un izmanto to savās mācībās. gribu tam durakam iemācīt pāris rupjus vārdus.

lai vai kā, es nezinu, man rakstīšana palīdz. sakrājas kaut kādas negatīvas emocijas, izpļūtīju tās uz klaviatūras un par to aizmirstu. tad viena forša draudzene, tu jau zini, kas tu esi, atraksta, ka viņa izlasīja un viņai patika. tas riktīgi iedvesmo, paldies par to.

kamēr skrollēju tviteri, galvā raisījās domas. maiznīca un progresīvie tagad organizēs protestu tā venecuālas jefiņa aizstāvībai, jo jāciena esot starptautiskās tiesības, ja negribam būt kā krievi. ai, ziniet, nu taču, bļe, tikai dūrē ir spēks, progresīvie. tikai dūrē. vismaz šobrīd. vajag sist un pist visus sliktos, vajag viņus močīt nost, kamēr ir tāda iespēja. kaut kad civilizācija attīstīties tiktāl, ka vispār visi dzīvos mūžīgi, nenotiks sliktu lietu, slepkavību, bet tikai pasaules izzināšana un kaifīga līdzāspastāvēšana. tas būs foršs laiks, to periodu sauks par ekocivilizāciju. man tepat blogā angliski ir raksts par šo laiku, bet ai.

tātad, dārgie draugi, kuri ir mīkstie - nu neesiet tādi. nevajag mīzt, vajag dot ribās. starptautiskās tiesības ir kaut kāds pilnīgs fufelis, tramps, putins, visi tām uzmīž. putins šovakar atkal piš lielās raķetes pa ukrainu. nato mīž iesaistīties konfliktā un izmizot sausu to urlu punduri, par ko ir ļoti žēl. kretīn, kas vada urlistānu, ja tu šo lasi, panāc šurpu. nāc, pacīnies ar nato. iedo mums ieganstu iedarbināt 5. pantu un izrībināt tavu orku karaļvalsti. tai pat laikā, žēl par tiem, kas neizvēlējās valsti kur piedzimt. značit arī sevi žēloju, kopš vien sevi atceros pieaugušā vecumā, mani sprauž durkās. jo es necienu autoritāti. nekad neesmu cienījis.

kas ir autoritāte? mentiem ir forši kerzu zābaki, īstas puškas, foršas formas. omegai vispār ahujennais ekipējums. kruti. a kas bija pirms omegas? alfa? kā sauca tos speciālos mentus, kas sazagās, bēga, uztaisīja apšaudi, nošāva kolēģus? a kas, bļe, tu pamācījies policijas koledžā, iezubrīji likumus un tagad pisīsi citiem prātu?

likumi vispār ir radīti kaut kādiem krāniņa raustītājiem. neviens likums tevi nepasargās no psihopāta, kurš izpisis xanax un šmigu un tagad dur nazi sirdī savam kaimiņam. jā, durkā ir viens tāds čalis. viņš patīkams cilvēks. nu, tagad.

durkā vēl viens čalis, kriminālā autoritāte. sēdējis, reketējis, tad vienam ietriecis nazi kaklā, bet, nu, tas viņu centās nozūmēt, principā pašaizsardzība. tagad mācās angļu valodu, ļoti pieklājīgs.

tava dzīve forša, jā, viss čill, smukas bildes instagramā, jaunākais mersis, suns un kaķis, tikai sūdi tādi, ka piedzēries urla kaimiņš izpisa vodku un tevi izvaroja. viņš bija spēcīgāks, paņēma ar varu, tev nebija variantu. un ko tagad? slimnīcā noņem to testa kitu, līdzjūtīgas māsiņas tevi glauda, kamēr raudi. ierodas policija, uzraksti iesniegumu. meikaps viss izsmērējies, tu esi noraudājusies. urlu ātri sašņorē, viņš ar biksēm pusmastā aizmidzis savā pievemtajā vienistabas zanķī. iemet cietumā, sākas process, tev jāliecina, tava dzīve principā ir izpista. tu esi tramīga, bailīga, neuzticies vīriešiem, vēl jāpišas ar tiesu, tas ir pizģec. un tas viss jo kaut kādam urlam sacēlās.

un ko darīt? likums, tiesa, cietums. bet kāds sakars? tas meiteni nesalabos. balsojiet par mani, grozīsim likumu uz tādu, kurā cietusī pusi pati izvēlas sodu. kāda piedos, kāda lūgs nāvessodu. izpildīsim visas prasības, viss likuma ietvaros, vienkārši tika ievēlēts psihopāts kurš izgrozīja likumu tā, ka tagad cietusī puse var brīvi izvēlēties, kā sodīt vainīgo. un vispār, pasaule ir pārapdzīvota, un ne visi var vai grib mainīties. bet pagaidi, armand, civilizētajā pasaulē taču nāvessods ir atcelts, tu ko.

šis raksts ir diezgan bezmērķīgs, vienkārši gribu rakstīt. šo sociālajos tīklos nepublicēšu, negribu reklamēt saturu, kas var raisīt negatīvas emocijas. man patīk jauks saturs, kaķi, papagaiļi, smukas meitenes un kaut kas par datoriem.

man vispār nevajag atvainoties par to, ka rakstu, ko gribu. vienīgais likums, kas leimaņa karaļvalstī paliks negrozīts, būs vārda brīvība. vajag vairāk runāt, un tieši sejā, nevis dirst aiz muguras. kaut kas nepatīk? pasaki! bet man, nevis savai druškai, bļe.

mīzēji un mīzējas aizmuguriski čalo par mani, armandam kārtējie armandi, armands to un šo, atkal sviestā, atkal tāds un šitāds. daudzi bloķējuši vai izvairās. jā, komunikācija ar mani var nebūt dieva dāvana, bet ja neesmu vēlams, daudz nepiepisīšos, ja vien neesi man kaut ko parādā.

daudzi prasa, armand, tu biji tik skaists, gudrs, labos darbos strādāji, pat precēts biji. kas notika? tagad tāds deģenerāts. nu labi, daudzi tā neprasa, es vienkārši pieduros, bet manu pieaugšanu nevar saukt par deģenerāciju. es esmu vislabākajā mentālajā formā, kāda man mūžā ir bijusi. mana attieksme ir visa pamats, un šobrīd mana attieksme ir tāda, ka man pajāt par visu, kas nav mana ģimene, mans kaķis, putns vai pundurkāmis. es kaut kad nomiršu, bet šis saturs dzīvos tik ilgi, cik ilgi datori, visdrīzāk. kaut kur jau saglabāsies, kaut kādā mākslīgā intelekta apmācību vielā.

vispār, ko es gribēju teikt, kāpēc sāku rakstīt. es jau vairs neatceros, biju par kaut ko aizsvilies. par venecuēlas diktatora atbalstītājiem, vai kaut kas tur par palestīnu. ai, ziniet, pasaule nav melnbalta. saredziet krāsas. mīliet un ļaujiet tapt mīlēti. visus vajag cienīt, kaut bišķiņ. nevajag atstumt nevienu. mani vienreiz ielika durkā tāpēc, ka pie sevis paņēmu čiekurkalna bomžus, nomazgāju, paēdināju, iedevu drēbes. to var atrast manos tvaika ielas materiālos, ko ieliku rakstā par zaudējumu tiesā.

1300 vārdi sasniegti. baigi iepatikās rakstīt. vajag apgūt kaut kādu nvo finansējumu, kur dod piķi jaunajiem talantiem. kur satori izrok piķi? tajā alberta 13 ūķī nav kāda sif nauda invalīdiem ar viedokli?

dzīvē galvenais ir izdzīvot maksimāli laimīgu dzīvi. tā var nebūt ilga, bet galvenais, lai nav ciešanu. ciešanas nepatīk nevienam. no tuvojošās piespiedu ārstēšanās mani baida tikai doma par to, ka varbūt atkal būs sāpīgās šprices. tās ir ļoti nepatīkamas.

1404.